Category: Fotogrāfijas


DSC_7079_02 DSC_7080_01 DSC_7084_01 DSC_7085_01

DSC_7086_01 DSC_7094_01 DSC_7096_01 DSC_7100_01 DSC_7103_01 DSC_7104_01 DSC_7109_01 DSC_7111_01 DSC_7114_01 DSC_7115_01 DSC_7119_01 DSC_7128_01 DSC_7129_01 DSC_7130_01 DSC_7136_01 DSC_7139_01 DSC_7149_01 DSC_7153_01 DSC_7155_01 DSC_7156_01 DSC_7169_01 DSC_7179_01 DSC_7185_01 DSC_7188_01 DSC_7195_01 DSC_7196_01 DSC_7197_01 DSC_7200_01 DSC_7201_01 DSC_7222_01 DSC_7223_01 DSC_7234_01 DSC_7239_01 DSC_7243_01 DSC_7245_01 DSC_7257_01 DSC_7268_01 DSC_7269_01 DSC_7274_01 DSC_7275_01 DSC_7276_01 DSC_7285_01 DSC_7293_01

Advertisements

Coups de foudre ramifiés dans les AlpesPAPILDINĀTS.

Pagājušajā nedēļas nogalē daudzviet Eiropā valdīja patiesi apokaliptiski laikapstākļi – kamēr daudzviet Viduseiropā temperatūra tuvojās +40 grādiem un daudzviet bija izplatīts sarkanais brīdinājums par dzīvībai bīstamu karstumu, tikmēr tur, kur ZLATKA anticiklona karstais gaiss sastapās ar ANDREAS un ZAKI ciklonu auksto gaisu, veidojās ļoti postoši negaisi ar milzu krusu, lietusgāzēm, pērkonu un  zibens spērieniem. Sestdien un svētdien Franciju un Beniluksa valstis ESTOFEX bija iekļāvis 3. stipras vētras un negaisa riska līmenī, ko parasti izsludina tikai vienu-divas reizes gadā.

Negaisi.

     Šķiet, tādus negaisus Eiropa vēl ilgi atcerēsies. Vietā, kur sadūrās karstais gaiss no Ziemeļāfrikas un salīdzinoši vēsāks no Atlantijas, izveidojās vēl neredzēti negaisi ar briesmīgu milzu krusu, kas daudzviet nodarīja milzu postījumus.

     Jau kopš piektdienas Beniluksa valstīs un Francijā plosījās ļoti stipri negaisi ar orkāna stipruma vēja brāzmām, virpuļviesuļiem, pat nelieliem tornado un ar ļoti stipru lietu un krusu. Beļģijā naktī uz sestdienu negaisa laikā uzkrita 20 cm bieza krusas kārta, kas noklāja visu zemi baltu. Ceļi bija jāatīra no krusas gluži kā sniegu ziemā. Vēl nākamās dienas pusdienlaikā visa krusa nebija pilnībā izkususi. Krusas graudu diametrs sasniedza 7-8 cm, kas ir aptuveni vistas olas lielumā.

     Vētras, īslaicīgi plūdi un krusa nodarījuši plašus postījumus, laužot daudzus kokus, plēšot ēku jumtus un sabojājot laukos briestošo ražu. Krusa daudzām mājām sabojājusi jumtus, pat izsitusi stiklus, sabojātas vairākas automašīnas. Vairākiem cilvēkiem arī iespēris zibens, vissmagāk kādam pastniekam Francijā, kas slimnīcā nogādāts ar smagām un dzīvībai bīstamām traumām.

     Tiek ziņots, ka 220 000 mājsaimniecību Francijā palikušas bez elektrības, bet zibens iespēris vismaz desmit mājās. Tikmēr noslīkuši vismaz 15 cilvēki, no kuriem 7  Vidusjūrā vētras laikā. Kādā Francijas pilsētā vējš sagāzis atpūtas telti, kurā 30 cilvēki guvuši traumas, daži pat smagus un ļoti smagus ievainojumus. Nokrišņu daudzums vienas stundas laikā dažviet sasniedzis pat 70 mm, radot pat lokālus plūdus. Šī situācija likusi evakuēt simtiem tūristu un vietējo iedzīvotāju.

     Bet spēcīgo negaisu laikā Normandijā, Francijas ziemeļos tika novērots tornado, no kā izbijušies desmitiem cilvēku, jo nekad savā mūžā nebija piedzīvojuši šādu dabas parādību. Par laimi, lieli postījumi netika nodarīti. Šī neparastā dabas parādība pirmdien tika novērota arī Itālijā, Milānā. Video šeit.

     Svētdien stipro negaisu zona jau bija aizvirzījusies prom no Beļģijas, Francijas un Nīderlandes, plosoties daudzviet Vācijā un atnesot tikpat lielu krusu – diametrā līdz 8 cm, kas nogalinājusi simtiem putnu un sabojājusi vairākas automašīnas. Daudzviet uz automaģistrālēm sadūrušās desmitiem automašīnu. Atsevišķām mājām sabojāti dakstiņu jumti. Krusa arī sabojājusi laukos briestošo ražu un nodarījusi citas postažas. Video skatāms šeit.

Karstums.

     It kā jau tā nepietiktu ar postošajiem negaisiem, bet tam klāt vēl nāk arī karstums. Sestdien gaisa temperatūra Viduseiropas valstīm tuvojās +40 – sasniedzot Čehijā +37,5, Vācijā +38,1, Austrijā, šveicē, Polijā arīdzan +36…+38 grādi. Daudzviet Austrumeiropā (Savukārt vietām Itālijā, Horvātijā, Ungārijā, Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, Albānijā un Melnkalnē) svētdienas un arī šodienas maksimālā prognozētā temperatūra varētu pārsniegt +40 grādu.

    Daudzviet izplatīts arī diezgan retais sarkanais brīdinājums pat par dzīvībai bīstamu karstumu. Pagaidām nav ziņu par karstuma upuriem, bet visticamāk, tādi noteikti ir. Svelme vēl daudzviet turpināsies arī šodien un vēl rīt, bet pēc tam karstums jau būs prom un virzīsies tālāk uz Turciju un Persiju. Taču jau pēc dažām dienām karstums no dienvidrietumiem atkal sasniegs Eiropu, kaut arī ir cerības, ka karstums vairs nebūs tik stiprs.

   
Kas no tā tiks Latvijai?
     Kaut arī ne tādos apmēros, tomēr sava daļa Eiropas karstuma un negaisu pienāks arī līdz Latvijas teritorijai – jau šodien temperatūra lielākajā valsts daļā varētu saniegt +27…+32 grādus un arī rīt temperatūra varētu būt līdzīga. Šodien negaisu iespējamība pastāv, bet ja tie arī izveidosies, tie vēl nebūs īpaši stipri.
     Bet jau rīt, kad teritoriju sāks šķērsot tā pati aukstā atmosfēras fronte, kas atnesa postošos negaisus citviet Eiropā, negais risks ir krietni lielāks un visticamāk, ka ESTOFEX Latviju iekļaus stipra negaisa riska 2. līmenī. Negaisi otrdienas pievakarē var atnest pat vētru, krusu, stipras lietusgāzes un lokālus postījumus, taču cerams, ka negaisi vairs nebūs tik stipri kā nedēļas nogalē citviet Eiropā. Kaut laiks būs sutīgs, rīt veldzēs diezgan stiprais DA vējš. Attēlā GFS gaisa temperatūras prognoze otrdienai.
Temperature 2m GFS Tue 30.07.2013 12 GMT

DSC_5913_01 DSC_5915_01 DSC_5922_01 DSC_5925_01 DSC_5925_01 DSC_5929_01 DSC_5932_01 DSC_5935_01 DSC_5939_01 DSC_5944_01 DSC_5947_01 DSC_5953_01 DSC_5955_01 DSC_5962_01 DSC_5962_01 DSC_5963_01 DSC_5968_01 DSC_5970_01 DSC_5972_01 DSC_5981_01 DSC_5988_01 DSC_5993_01 DSC_5994_01 DSC_6003_01 DSC_6005_01 DSC_6007_01 DSC_6010_01 DSC_6010_01 DSC_6011_01 DSC_6013_01 DSC_6016_01 DSC_6018_01 DSC_6030_01 DSC_6036_01 DSC_6049_01 DSC_6050_01 DSC_6056_01 DSC_6063_01 DSC_6066_01 DSC_6083_01 DSC_6097_01 DSC_6099_01 DSC_6111_01 DSC_6113_01 DSC_6117_01 DSC_6127_01 DSC_6131_01 DSC_6132_01 DSC_6153_01 DSC_6166_01 DSC_6174_01 DSC_6176_01 DSC_6220_01 DSC_6224_01 DSC_6250_01 DSC_6263_01

Tātad jau kuro reizi teju vai vasaras viducī biju nokļuvis laukos (tie man DA Latvijā tā vai tā – vieni Kalupes pusē, un otri ap Ilūksti (kur visu laiku praktiski arī uzturējos)). Neba jau bez iemesla braucu uz turieni smelties jūlija iespaidus. Sākās viss ar kapusvētkiem (protams, radu satikšana, kapu sakopšana, kārtējā apmaldīšanās Jēkabpilī, lai atrastu tirgu, piederas pie lietas, pats par sevi saprotams). Pēc kapusvētkiem radu apbraukšana, ēšana, dzeršana, kas tik ne. Tā kā pieņemu, ka tas nav visiem interesanti, pieķersimies uzreiz pie dabas un laikapstākļiem. Tātad jūlija pirmās nedēļas nogale – lielais karstums prom, taču par aukstumu nevar sūdzēties. Teju vai katru dienu +25 (virs vai zem) un sausums (vismaz kādas 5 dienas) visai apjomīgs (nu tā jau ir, ja lietus kopš Jāņiem nav bijis). Un tādā noskaņojumā: silts un sauss, ne īpaši ar ko interesantu (starpcitu, liels kontrasts starp laikapstākļiem pirms Jāņiem, kad arī biju laukos (ceru, ka kādreiz par to arī uzrakstīšu, kamēr vēl nav “atmiņas klišķītis” galīgi aizvēries), jo tad bija dinamika, šoreiz ne īpaši) neizceļoties, laiks pagāja (nu protams nebija jau skaidras debesis, visādi mākoņi vazājās). Un tādā ziņā šis bija lielisks laiks lasīt pēdējās zemenes, avenes, jāņogas un mellenes (no kurām gan lielākā daļa sažuvušas), protams, arī lielisks siena laiks (kas jau ticis savākts, par ziemu nav jāsatraucas).

Bet kaut kas mainījās. Tas bija skaidrs jau īsi pirms ceturtdienas saulrieta, kuru man bija izdevība vērot Ilūkstes upmalā. Saule iegrima mākoņos, pat ja neieskatītos tuvāk, varēja rasties ilūzija, ka iegrima “jūrā” (protams, ka tādas tuvumā nav). Un TAS (lietus) ilgi sev gaidīt nelika. Jau piektdiena atnāca ar spiedīgumu un karstumu, pie tam ar milzīgu dunduru aktivitāti. UN… pēcpusdienā nomācās, jā, bet pēc tam… uznāca kārtīgs negaiss, nolija daudz, arī zibeņi/pērkoni neslikti. Pēc tam lija arī naktī. Žēl gan, ka bija jābrauc prom meteoroloģisko apstaķļu ziņā interesantākajā vietā (kad Baltkrievijas cikloons UZ gribēja izpausties).

Par to, ka Latvijā ir viens spēcīgs negaiss, varēja pārliecināties pastaigājoties gar Biržu pili (šoreiz tika izdomāts citāds ceļš caur Lietuvu, tadējādi iegriezāmies Biržu pilī). Negaiss tālumā neslikti ducināja un braucot jau atpakaļ uz Latviju, atvērās visā krāšņumā (žēl, ka pa ceļam, citādi būtu miljons bilžu) ar visu savu melnumu, nenormālām lietusgāzēm, ducināšanu, pat ar sienas mākoni (kā izrādās tieši šis paplosījās manos laukos un pie Daugavpils, atnesot vismaz 30-40 (ja ne vairāk) milimetrus nokrišņu ar vēju, zibeņiem, visu kā vajag (nu vai pat nevajag, jo lauku sausums pārvērtās kārtējos “plūdos”)). Bet nu mēs iebraucām jau tajā Latvijas pusē, kur Viņas Majestāte Saule mūs aplaimoja. Pie tam tur gaidīja arī pēdējais pārsteigums: ezis gaišā dienas laikā.