Mums nemanot atkal jau pagājis kārtējais vasaras mēnesis – jūlijs, kas gan šogad, atšķirībā no četriem iepriekšējiem mēnešiem (marts, aprīlis, maijs, jūnijs) nav bijis tik ļoti dinamisks un “raibs” laikapstākļu ziņā, taču savu “raibumu” jau arī pietika, jo piedzīvojām gan karstākas, gan salīdzinoši vēsākas dienas, arī pirmo vasaras/rudens sezonas vētru, un atsevišķās dienās un atsevišķās vietās arī stiprus negaisus ar lielu nokrišņu daudzumu. Tas arī bija pats jocīgākais aizvadītajā mēnesī, jo lai gan dažviet lielu daļu mēneša turpinājās sausums, atsevišķās vietās dažu diennakšu laikā nokrišņu daudzums bija pat mēneša norma (piemēram, Daugavpilī 12.-15. un Liepājā 29.-30. jūlijā), taču tas vasaras mēnešiem mēdz būt pat visai raksturīgi. Jūlijā tika reģistrēti kopumā tikai 8 karstuma rekordi, kas vairs nav īpaši daudz.

Šis jūlijs šoreiz neieņem ne pirmo, ne otro vietu pēc temperatūrām kā maijs un jūnijs, bet nav jau arī pēdējais. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir +17,8, kas ir 0,8 grādus virs normas, jeb būtībā pielīdzināms normai tuvām temperatūrām. Tā vidējā temperatūra ir tikai 0,2 grādus vairāk kā iepriekšējā mēnesī – jūnijā. Temperatūra ir arī 0,4 grādus mazāk kā pagājušā gada jūlijā, bet vēl par 3,3 grādiem atpaliek no absolūtā rekordista – 2010. gada jūlija. Tā kā šajā gadsimtā pārsvarā bijuši silti, pat karsti vasaras vidus mēneši, šī gada jūlijs ir piektais vēsākais šajā gadsimtā, bet kopumā siltāko jūliju ilggadīgajā datu rindā ierindojas trešā desmita vidū (ap 25. vietu). Jāpiebilst gan, ka citus gadus nav bijis tik karsts maijs un arī jūnijs, kā tas ir šogad. Mēneša gaitā temperatūra svārstījās ap normu – te virs, te zem tās. Viszemāk zem normas tā bija noslīdēja 22. datumā – 3 grādus zem tās, bet visaugstāk pakāpās mēneša karstākajā periodā – 4.,5. un 29.,30. jūlijā – 4 grādus virs normas. 5. un 29. jūlijs bija arī vienīgās dienas aizvadītajā mēnesī, kad temperatūra pārsniedza +30 grādus, bet 4. un 5. jūlijs – vienīgās, kad krita karstuma rekordi. Savukārt mēneša augstākā gaisa temperatūra (+30,9) tika uzstādīta Rēzeknē 5. jūlijā, bet zemākā – +5,8 grādi agrā 17. jūlija rītā Ainažos. Te arī gaisa temperatūras grafiks jūnijā (uzspiežot uz tā, tas palielināsies) no LVĢMC:

Nokrišņu daudzums jūlijā bija mazāks par normu, nolija valstī vidēji 62 mm, kas ir 21% mazāk par normu (par 1% vairāk kā jūnijā). Tādējādi tas ierindojās sausāko jūlija mēnešu trešā desmita sākumā (ap 20.-23. vietu), bet šajā gadsimtā tas bija trešais sausākais. Tiesa, 2004. gadā nokrišņu visā valstī bija pat četras reizes mazāk (16 mm), tāpēc šo mēnesi nosaukt par sausu gluži nevar. Arī nokrišņu sadalījums aizvadītajā mēnesī bija izteikti nevienmērīgs, piemēram, Daugavpilī visa mēneša laikā nolija 149,6 (!) mm, kas ir pat vairāk nekā 2 reizes vairāk par visa mēneša normu (204%). Arī Piedrujā, Krāslavas novadā pateicoties stiprajām lietusgāzēm 22.-23. jūlijā (kad nolija pat divas dekādes normas), kopējais mēneša nokrišņu daudzums bija ~130 mm, trešajā vietā Alūksne ar aptuveni 99 mm. Taču šī mēneša (un arī gada) lielākais vienā diennaktī nolijušā lietus daudzums pieder Liepājai 30. jūlijā. Stipru pērkona negaisu rezultātā nolija 63 mm, kas Liepājai ir teju vai mēneša nokrišņu norma. Tikmēr gandrīz visu mēnesi sausums saglabājās Ziemeļvidzemē, piemēram, Salacgrīvā kopējais mēneša nokrišnu daudzums bija tikai 11 mm, daļēji sausums skāra arī Ziemeļkurzemi un atsevišķas vietas Zemgalē, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza tikai aptuveni pusi normas. Jūlijā pērkona negaisu skaits parasti ir lielākais gada laikā, taču šogad jūlijs tādu slavu nav izpelnījies, pērkona negaisi bijuši vien pusē dienu, kas ir mazāk nekā maijā un jūnijā, pie tam arī negaisi pārsvarā nav bijuši ļoti stipri, vien, kā jau minēts, lokāli dažās diennaktīs atnesuši iespaidīgu nokrišņu daudzumu. Teritoriāli spēcīgākie negaisi tika novēroti valsts austrumu rajonos. Šeit skatāms video ar negaisu Jelgavā 19. jūlijā. Te arī video ar stipru lietu Rīgā 18. jūlijā, kura laikā Teikas meteostacija fiksēja 52 mm nokrišņu, un šī gāziena sekas.

Vējš jūlijā jau bija mazliet stiprāks kā jūnijā, pie tam ciklons XANDER 22. jūlijā atnesa arī pirmo šā gada vasaras/rudens/ziemas sezonas vētru, kad vēja ātrums brāzmās līča dienvidu daļā sasniedza 18-20 m/s, bet vietām, iespējams, vējš bija pat vēl stiprāks. Tika nodarīti arī postījumi – stiprais vējš lauza atsevišķus kokus, kuri uzgāzās uz automašīnām, pat atplēsa no namiem ķieģeļus. Kopējais mēneša vidējais vēja ātrums gan bija nedaudz mazāks par normu.

LAIKAPSTĀKĻU RAKSTUROJUMS PA DEKĀDĒM

 

     Jūlijs aizsākās ar siltu un pārsvarā sausu laiku. Dekādes vidējā temperatūra bija grādu un 4 tā desmitdaļas augstāka par normu. Kopējais nokrišņu daudzums visas dekādes laikā sasniedza tikai ceturto daļu normas (28%), pie tam vietām valsts austrumos un arī Vidzemē lietus dekādes laikā bija lijis maz vai pat nemaz. Vairāk nokrišņu šajā dekādē nolija Baltijas jūras piekrastē, kur nokrišņu daudzums tuvojās normai, bet to nesasniedzot. Daudzviet lielu daļu nokrišņu veidoja pērkona lietusgāzes, kas vairāk tika novērotas dekādes karstākajās dienās – 4. un 5. jūlijā, kad temperatūra bija pat 4 grādus virs normas. Šajās dienās valsts austrumos temperatūra pakāpās līdz +30…+31 grādam, pārspējot arī nedaudzus karstuma rekordus. Citviet valstī gan šajās dienās svelme bija mazliet mazāka. 5. jūlija pēcpusdienā izveidojās arī spēcīgākie negaisi šajā mēneša trešdaļā, kas Juglas, Teikas, Baltezera un Ādažu iedzīvotājiem pata atnesa lokālus plūdus, tika izskaloti vairāki ceļi, vissmagāk “VIA BALTICA” šosejas tilts pār Baltezera kanālu. Oficiālu mērījumu, cik liels nokrišņu daudzums bija šajā apkārtnē, nav, taču tuvākā meteostacija – Sigulda šī negaisa laikā fiksēja 30 mm, kas ir 90% dekādes normas, tādējādi tas bija arī vislielākais diennakts nokrišņu daudzums šai dekādē Latvijās teritorijā.

    Jūlija vidū pamazām laiks kļuva vēsāks, – mēneša otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra bija 0,7 grādus augstāka par normu. Dekādes sākumā vēl saglabājās silts un sauss laiks, temperatūra bija nedaudz augstāka par normu, dienās pat brīžiem pārsniedzot +25 grādu atzīmi. Tāpat turpinājās sausums – vietām Austrumlatvijā jūtami lijis nebija jau vairākas nedēļas. Pavērsiens uz vēsaku un mitrāku pusi valsts dienvidaustrumos notika jau dekādes sākumā – 12.-14. jūlijā, kad Baltkrievijas ciklons UZ atnesa daudz nokrišņu – Daugavpils meteoroloģisko novērojumu stacija šajās dienās fiksēja pat mēneša normai tuvu nokrišņu daudzumu. Citviet valstī vēl turpinājās sauss un silts laiks. Jau dekādēs pēdējās trijās dienās valsti sasniedza Skandināvijas ciklons, kas jau plašākām teritorijām nesa stipru lietu ar negaisu un temperatūras pazemināšanos zem normas. Stiprākais lietus šajās dienās bija Rīgā, kad 18. jūlijā stiprs negaiss Teikas un Pētrsalas apkārtnē atnesa vairāk nekā 50 mm nokrišņu, bet uz ielām izraisīja pat lokālus plūdus, savukārt 19. jūlijā daudz lija līča efekta rezultātā (kura sezona šogad sākās ļoti agri). Šajās dienās stipri lija arī vietām valsts dienvidaustrumos (Līvānu un Krāslavas tuvumā) un ziemeļaustrumos (Alūksnē). Kopējais dekādes nokrisņu daudzums bija līdzvērtīgs normai.

     Jūlija noslēdzošajā trešdaļā laikapstākļi bija mainīgi. Vēl dekādes sākumā līdz tās vidum laiks bija vējains, apmācies un salīdzinoši vēss (temperatūra bija 1-3 grādus zem ilggadīgi vidējiem rādītājiem, dienās sasniedzot tikai aptuveni 20 grādus), bet dekādes beigās laikapstākļi mainījās un atkal sajutām “vasaras elpu”, kad 29.,30. jūlijā  temperatūra atkal pakāpās 4 grādus virs normas, bet dienās tā bija tuva +30 grādiem, 29. jūlijā pat pārsniedzot +30 grādus (sasniedzot trešo mēneša augstāko tempeartūrūru +30,4 grādus Dobelē; virs +30 grādiem gaiss iesila arī Ventspilī Un Rucavā). Šīs jūlija trešdaļas vidējā gaisa temperatūra gan bija tuva normai – pakāpjoties vien 4 grāda desmitdaļas virs tās. Tuvs normai bija arī nokrišņu daudzums, kas gan šajā dekādē mazliet (par 10%) pārsniedza normu, taču joprojām liels nokrišņu daudzums bija lokāls. Stiprākās lietusgāzes dekādes otrajā un trešajā dienā tika novērotas Piedrujā pie Latvijas – Baltkrievijas robežas, bet dekādes un arī mēneša pēdējā dienā Daugavpilī, kad nokrišņu daudzums vismaz 1 reizi pārsniedza dekādes normu. Stipru negaisu sērija 29.-30. jūlijā skāra arī Liepāju, kur nolija teju mēneša norma, bet kārtējā negaisa laikā 30. jūlija pēcpusdienā tur arī īslaicīgi pazuda elektrība.

Plašāk var lasīt šeit.

Advertisements